|
 Rakstnieka Doku Ata nozīmīgākais devuma latviešu literatūrā ir bērnības atmiņu tēlojums "Mans dzīves rīts", kas tapa laikā, kad nebija neviena no vēlāk tik populārajiem darbiem- ne Sudrabu Edžus "Dullā Daukas", ne Brigaderes "Mazās Anneles", ne Jaunsudrabiņa "Baltās grāmatas". Tieši Dzelzavā aizsākās Doku Ata interese par literatūru. Deviņus gadus strādādams Dzelzavas skolā par palīgskolotāju, Doku Atis bijis arī runātājs kāzās un kristībās, apstāvētājs bērēs, spēlējis teātri, referējis vietējā sātības biedrībā, rūpējies par pagasta bibliotēku, mācījis daudzbalsīgu dziedāšanu- darījis visu, ar ko "cerējis vairot gaismu".
Godinot rakstnieku, "Mucenieku" pagalmā pulcējās ļaudis, skanēja dziesmas un spraigas valodas.
Ar dziesmām "Muceniekus" pieskandināja vokālais ansamblis "Apvienotais Variants" (vad. Dace kalniņa un Artūrs Grandāns). Spraigu, lustīgu dejas soli ritināja senioru deju grupa "Dzeldes" (vad. Jānis Šķēle). Ciemos bija ieradušās tālas viešņas- Blaumaņa Trīne un Pindacīša.Jāredz tak, kā dzelzavieši dzīvo, ko dara, vai savu rakstnieku gana godā tur...un vai tik tas nav tas pats pagalms, kur tās nebūšanas ar Kristamātes kazām bijušas un kur babulnieku vistām plāni izgājis???
Ar lielu interesi klātesošie iesaistījās konkursā- viktorīnā "Ko Tu zini par Doku Ati". Un ne jau velti bišu mājas durvis todien bija plaši atvērtas- visiem tika medus maize un piens.
Pagalmā gozējās senioru klubiņa "Zīles" neparasto trauku kolekcija, visi varēja aplūkot Dzelzavas pamatskolas skolēnu zīmējumus un mākslinieces Valentīnas Kalējas gleznas.
Protams, vissirsnīgākais svētku viesu paldies tika muzeja labajam gariņam Valdas tantei (Valdai Ivanovai).
Un vasaras vidus svētkiem "Muceniekos" viesi tiks gaidīti arī nākamgad! | 
